Šodien kaut kā salst.
Lai gan diena pagāja visai jaukā un zinātniskā gaisotnē, nevarētu šo saukt par labāko dienu.
Tādi mazie domu mirklīši, kad apkārtējais izplūst un kļūst viendabīgi pelēks un kluss, ir arvien biežāk un ilgāk. Šodien beidzot ziema būs izgrauzusies cauri kārtu kārtām un sākusi grauzt kaulā. Jūt visai spēcīgi.
/Dzelzs Vilks – Rīts.mp3
Saulainie brīvdienu rīti ar savu nesteidzīgumu man liek domāt, ka lietas ir labākas nekā tās ir patiesībā.
Vārdos nevienu saukt negribas, bet laikam tā būs jādara. Galu galā, katrs pats savas laimes kalējs.
Tējojot ar Lūšmeiteni šodien sākām runāt par visai interesantu tematu. Es, Tu, mēs un pazīstamie pēc 5 gadiem. Pieci gadi tomēr nav tik liels laika posms, lai nākotne tajā šķistu pilnībā miglā tīta, taču ja godīgi, es nespēju iztēloties ne vienu savu dzīves aspektu pēc šiem 5 gadiem. Es studēšu vai strādāšu? Kur es dzīvošu un ar ko? Es braukšu ar mašīnu vai vēl aizvien ar sabiedrisko transportu? Kādas būs manas attiecības ar šobrīd svarīgajiem, ar ģimeni un galu galā ar sevi? Es vēl aizvien būšu kaķu cilvēks vai man būs pašai savs suns?
Ne uz vienu no šāda tipa jautājumiem es nespēju atbildēt. Īstenībā, es nespēju atbildēt ne uz vienu jautājumu par to laika posmu. Un tas mani biedē. Ja tagad es varu atļauties būs atkarīga no apkārtējiem, tad pēc 5 gadiem vairs nevarēšu. Bet kurš ir tas brīdis, kurā es aizeju?
Es laikam kļūstu pieaugusi, jo nākotne sāk mani uztraukt.
/ Ak, jā, miegam šonakt varu teikt ardievas! 2:12
Dienas ar naktīm vēl aizvien ir sajukušas. Gulēt eju ap astoņiem, deviņiem rītā, miegs vienkārši nenāk.
Ir dienas, kuras labāk neatcerēties.
Pat tad, ja tās nav notikušas ar Tevi.
Atmiņas par to bija izplūdušas, tās likās kūstošas kā cukurvate,- tādi mēdz būt sapņi vai rīcība kādu apdullinošu vielu ietekmē.
Stīvens Kings (Zvēru kapiņi)
Kā jau teicu.
Priecējiet acis bērni, pagaidām tas arī viss.
Varbūt vēlāk vēl šo to pameklēšu :p
Šodien virtuve pārtapa par oficiālo čill-out zonu dzīvoklī. Uz zemes sega, uz segas nekārtīgi cilvēki. Saulītei viss pie dirsas, mani tas [nekas] neinteresē, bet Mada mācās no mums. Maizes zupa, citroni un, protams, fonā mūzika. Šoreiz sākot ar Coldplay un nobeidzot ar A Perfect Circle.
Utopija, ne virtuve. Uz brīdi pat iesnaudos,
P.S. vēlāk ielikšu bildes Flickr`ā
Ak šis nogurums un lielais ļaunais slinkums. Atliek vien ietīties segās un ļauties šai nepārvaramajai varai, pavadot visu dienu gultā.
Ak, baudas, izvirtības svētdienu rītos.
